top of page

Brūnkaklis

nemedijams.png
brunkaklis_ozols.jfif

Vidēji liela, drukna (46 cm, 650–1000 g) nirpīle ar pagaru kaklu un knābi, īsu asti. Apspalvojumā dominē dažādu toņu brūns un pelēks, vienīgi vēlā rudenī, tēviņam pārejot uz kāzu tērpu, galva kļūst kastaņbrūna, guza un astes rajons melns. Apspalvojumā, izņemot (nedaudz) spārna apakšējās segspalvas, nav baltumu.

 

Visbiežāk sastopams lielajos ezeros un lielajos zivju dīķos līdz novembra sākumam, visvairāk – līdz septembra vidum.

Brūnkaklis, tēviņš riesta tērpā.

Foto: Egils Ozols

brunkaklis_m_kresla_2.jpg

Brūnkaklis, mātīte.

Foto: Ēva Krēsla

brunkaklis.png

Gaišo sīkraibumojumu uz pleca daļas visvairāk vecam tēviņam, mazāk vecai mātītei, apmēram tikpat – jaunam tēviņam, bet jaunai mātītei nav nemaz. Vecam tēviņam galva sarkanbrūna, vecai mātītei – pelēcīgi brūna (ar septembra vidu tādas arī jaunputniem). Ja astē nav jaunputna spalvu, jāskata gaišais sīkraibumojums uz terciārēm: vecs tēviņš– gaišas, blīvi raibumotas (1), jauns tēviņš– tumšas, viegli sīkraibumotas (2), veca mātīte – pelēki brūnas ar sīkraibumotiem galiem (3, attēlā grūti saskatāmas), jauna mātīte – brūnas bez raibumiem (4).

brunkaklis_ad_t.png
brunkaklis_juv_t.png
brunkaklis_ad_m.png
brunkaklis_juv_m.png
bottom of page