Garkaklis

Nedaudz mazāks par meža pīli (56 cm, 500–1100 g). Lidojumā viegli atšķirams pēc silueta – daudz slaidāks kā meža pīle, garāku kaklu, nosmaiļotu asti. Rudenī apspalvojumā nav nekādu baltu laukumu. Tēviņam riesta tērpā brūna galva un izteikti pagarinātas astes spalvas.

 

Visbiežāk nomedī no augusta beigām līdz oktobrim.

Sezonas sākumā vecumu nosaka pēc astes.

Garkaklis, mātīte.

Foto: Edgars Smislovs

Garkaklis, mātīte.

Foto: Aleksejs Kuročkins

Garkakļu pāris pavasarī.

Foto: Visvaldis Šteinbergs

Tēviņiem spogulis zaļš ar bronzīgu mirdzumu (1), mātītēm - brūnganpelēks (2).

Jaunu tēviņu no veca pēc spārna var atšķirt, aplūkojot spārna segspalvas (3) - vecam tēviņam tās ir vienlaidu pelēkas, bet jaunam gaišu maliņu spalvas galā.

Vecu mātīti no jaunas pēc spārna var atšķirt, salīdzinot spoguli no priekšas norobežojošo gaišo svītru. Jaunām mātītēm tā ir smilškrāsas, vecām mātītēm sarkanbrūna (4), līdzīga tēviņiem. Vecai mātītei spogulis var būt ar nelielu spīdumu (2), taču nebūs tik spilgts kā tēviņam.

© 2019 LUBIOL
Proudly created with Wix.com

 

Kontakti:

nomeditie@lu.lv