Pelēkā pīle
Pelēkā pīle, tēviņš.
Foto: Igors Deņisovs
Vidēji liela pīle (51 cm, 550-1000 g).
Pēc silueta ļoti līdzīga meža pīlei, taču izmērā mazāka. Arī spārnu apakšējās segspalvas, tāpat kā meža pīlei, baltas.
Lidojumā labi saskatāms baltums spārna spoguļa daļā, kā arī pavēdere gaišāka nekā meža pīlei.
Medī gandrīz visu sezonu, visvairāk augustā - septembrī.
Pelēkajai pīlei sezonas sākumā vecumu nosaka pēc astes spalvām - jaunajam putnam astes spalvas ar robiņiem galos, vecam - smailas.
Dzimumu bieži var noteikt pēc knābja (mātītēm uz knābja melni punktiņi), taču pazīme ne vienmēr ir redzama. Tēviņam izteikts brūns laukums pleca joslā.
Pelēko pīļu pāris pavasarī.
Foto: Egils Ozols
Pelēkās pīles kopā ar meža pīlēm.
Foto: Edgars Smislovs
Vecam tēviņam spilgts balti-melns divdaļīgs spogulis un kastaņbrūns + melns plecu laukums.
Jaunu mātīti var atšķirt pēc divdaļīga, dažādu toņu pelēka spoguļa. Parasti uz pleca brūna laukuma nav, atsevišķos gadījumos dažas brūnas spalviņas.
Visgrūtāk pēc spārna atšķirt jaunu tēviņu un vecu mātīti (vieglāk sezonas sākumā, kad darbojas astes spalvu pazīme). Atšķiras spārnu segspalvu raibumi - rupjāks mātītēm (1), smalkāks - tēviņiem (2).
